Ceturtā IR VĒL nometne norisinājās no 17. līdz 20. jūlijam. Pirmo reizi nometnei bija kāda īpaša tēma un tā bija: MŪŽĪBA. Par to tika lūgts krietnu laiku pirms nometnes sākuma un bija pārliecība, ka Dievs vēlas, lai nometnē uzsvaru liekam tieši uz šo tēmu. Tad nu arī komanda tam gatavojās un lūdza, lai jaunieši saprot, cik svarīgi ir runāt par mūžību un izprast to.
Darbinieki nometnes vietā ieradās dienu ātrāk, kas bija 16. jūlijs. Vēlējāmies sagatavot vietu tādu, kurā dalībniekiem būtu prieks atrasties un kur viņi patiešām justos gaidīti. Izdekorējām lielo sapulču zāli, kur tika novietoti lieli burti ar uzrakstu: MŪŽĪBA. Burti tika izgaismoti un ik dienas atgādināja par šo nozīmīgo tēmu. Tāpat tika iekārtota lūgšanu istaba, jeb KARA ISTABA. Šogad tai tika dots šis īpašais nosaukums, tādēļ, ka vēlējāmies, lai tajā notiek varenas cīņas par tām lietām, kas katram no jauniešiem bija svarīgas. Un paldies Dievam, Viņš pagodinājās un atbildēja uz savu bērnu lūgšanām. Kopīgi pabeidzām vēl pārējos darbiņus un devāmies gulēt, lai sagaidītu mūsu mīļos dalībniekus.
Pienāca 17. jūlijs un dalībnieki varēja ierasties. Šoreiz pie reģistrācijas galda dalībniekus gaidīja uzdevums – viņiem vajadzēja uzrakstīt novēlējumu/iedrošinājumu kādam, kas nometnē ieradīsies nākamajā gadā. Proti, pirmais reģistrētais dalībnieks uz sava iedrošinājuma atstāja ciparu 1, kas nozīmē, ka 2019. gadā pirmais cilvēks, kurš reģistrēsies, saņems tieši šo iedrošinājumu. Diezgan laicīgi domājam par nākošajiem dalībniekiem J Šogad nometne sākās ar īpašu dziesmu, kurā tika apvienoti paziņojumi, vēlējumi un iedrošinājumi visiem klātesošajiem. Nu tad, noteikumi skaidri, visi priecīgi un iejutušies, mazliet jau iepazinušies – Varam sākt nometni!
Pirmajā dienā kā ierasts – vakara dievkalpojums. Ar mums kopā bija draugi no Bauskas draudzes, kuri vadīja mūs pielūgsmē un pirmo reizi varējām slavēt Dievu tieši tādā sastāvā kādā bijām ieradušies uz nometni. Lielisks nometnes iesākums ar mūsu nometnes vadītāja Marka uzrunu un aizlūgšanām, kas sekoja pēc tās. Vakars noslēdzās ar nakts spēli, kurā varēja veikt dažādus interesantus uzdevumus un tuvāk iepazīties dalībniekiem savā starpā. Spēle bija fantastiska un tāpat arī atsaucība uz to. Prieks par lieliski aizvadīto pirmo dienu nometnē!
Otrās dienas rīts iesākās ar kārtīgu rīta rosmi. Pamodāmies un bijām gatavi jaunai žēlastības dienai no Tā Kunga! Pirmā rīta sapulce iesākās brīnišķīgi – mums sludināja Kristaps Āboltiņš. Pēc viņa runas dzirdējām, ka jaunieši tika iedrošināti un stiprināti! Par to prieks, protams! Pēc tam bija vērtīgs diskusiju laiks, kur sadalījāmies pa jauniešiem interesējošām tēmām un varējām tās pārrunāt šaurākā lokā – lai visi var izteikties. Otrajā dienā bija arī 3 izvēles semināri: Par evaņģelizāciju, par lūgšanu un par lielo tēmu – mūžība. Bija ieradušies viesi – Artūrs Rižeščonoks, Ojārs Puķītis un vienu no semināriem vadīja arī Marks Ozolinkevičs. Jāteic, ka arī par šo semināru tēmām lūdzām labu laiku pirms nometnes, lai jaunieši tiešām dzirdētu to, ko Dievs vēlas viņiem īpaši atgādināt un pateikt. Nometnē savs laiks, protams, arī tam lai izkustētos. Sporta aktivitātes bija sagatavotas un varēja piedalīties gan kopīgās spēlēs, gan turnīros. Smieklu netrūka un izkustēšanās arīdzan ne. Visa nometne tika aicināta piedalīties arī kādā īpašā notikumā, proti, Bībeles Gladiatora titula izcīņā. IR VĒL nometnē vienmēr esam vēlējušies, lai jaunieši iegūst pēc iespējas vairāk garīgās vērtības un tad nu šī spēle bija iespēja atsvaidzināt savas zināšanas par Bībeli. Sākumā viss pa komandām un tad jau bija jāgaida nākošā diena, lai turpinātu spēli individuāli tie, kas sevi pierādījuši vislabāk pirmajā posmā. Vakara dievkalpojumā pielūgsmē mūs vadīja Nauris Malāhovs un ar vārdu dalījās Dans Lode. Nometnes otrajā vakarā bija interesanti redzēt kā Dievs vada mūsu sludinātājus. Visus runātājus caurvija līdzīgas rakstuvietas un katra nākamā runa likās kā apstiprinājums iepriekšējai. Dievs ir labs – viņš runāja, apstiprināja, stiprināja, pamācija un darbojās caur tiem, kas pie mums kalpoja! Otrā diena noslēdzās ar iespēju doties uz Kara istabu, lai lūgtu. Lai gan tā bija atvērta visu laiku, šis bija tāds īpašs vakars, lai vienotos lūgšanās par mūsu valsti, mūsu pilsētām, mūsu ģimenēm, draugiem, draudzēm. Par visu, kas uz sirds. Neizsakāms prieks bija redzēt, ka istaba nepalika tukša. Jaunieši tiešām nāca un lūdza un aizlūdza arī viens par otru. Tas bija īpašs mirklis. Visi kopā vienojāmies arī kādās dziesmās un vienkārši baudījām šo vakaru, kad esam mēs un Viņš. Kad varbūt nefokusējamies uz jautrību un smiekliem, un vēlām nakts sarunām ar draugiem, bet veltam laiku mūsu mīļajam Debesu Tēvam. Paldies Dievam, ka Viņš dod slāpēs pēc vēl, vēl un vēl.
Laiks lido neticami ātri un nometnes trešā diena – pēdējā pilnā diena – jau klāt. Kā vienmēr – rīta rosme, brokastis un, pirms dodamies uz dievkalpojumu, arī šajā rītā – personīgais laiks ar Dievu. Atvēlējām mūsu programmā vienu stundu, kad dalībnieki varēja pabūt ar Tēvu divatā. Lasīt Bībeli, vai runāt ar Viņu, bet, galvenais, pieaugt savās personīgajās attiecībās ar Dievu. Protams, ka dalībnieki to varēja darīt arī citos brīvos brīžos, bet, ja nu kādam tādu brīžu neiznāca, tad vismaz šī stunda – veltīta Vislabākajam, kas mums ir. Rīta dievkalpojumā sludināja Gunta Matjuhova. Jā, varbūt neliels nogurums jau jūtams, bet, tomēr, klausīties Dieva vārdu bijām gatavi, turklāt, tas, kā vienmēr, bija spēcīgs Vārds, ko uztvērām nopietni. Arī šajā dienā bija diskusijas un izvēles semināru laiks. Šoreiz varēja doties uz semināru, kuru vadīja Ausma Ozolinkeviča, Modris Ozolinkevičs un arī Jānis Ozolinkevičs ar kuru bija intervijas veida seminārs, kurā viņš atbildēja uz dažādiem jautājumiem par to kā ir būt kalpotājam jau 50 gadus. Iedvesmojoši! Šajā dienā arī puišu un meiteņu skrējieni, saldumu cepšana un lielā sporta spēle. Tāpat arī turpinājās Bībeles Gladiators. Ne tikai turpinājās, bet arī noslēdzās. Tika izspēlēti dažādi interesanti uzdevumi, kuri nebūt nebija kā parasti jautājumi par Bībeli. Tie ietvēra arī dažādas interesantas aktivitātes. Beigās finālā nonāca 2 erudītākie un sīvā cīņā uzvaru izcīnija Uģis Ozols. Viņš šo titulu centās iegūt jau vairākus gadus. Prieks, ka beidzot tas viņam patiešām izdevās un nu viņa vārds ir iegravēts uz ceļojošā Bībeles Gladiatoru kausa! Diena pilna ar dažādiem notikumiem, taču vakarā atkal sanācām kopā uz dievkalpojumu, slavējām Dievu, pateicāmies viņam par visu, ko Viņš dod! Arī šajā vakarā ar mums bija ciemiņš – mūsu Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs. Dalījās ar vārdu un kalpoja arī aizlūdzot par nometnes dalībniekiem. Izcils vakars, jūtama Dieva klātbūtne un liels prieks par to visu, ko Dievs mums savā žēlastībā dod. Tā kā šis bija nometnes pēdējais vakars, pēc dievkalpojuma vēlējāmies sanākt kopā ar darbiniekiem un dalībniekiem, lai skatītos nometnes foto izlasi, lai pastāstītu liecības un pavadītu kopā jauku un ģimenisku laiku. Tas patiešām arī tāds bija – ģimenisks laiks, kur visi kopā varējām priecāties, smieties, pateikties un vienkārši būt kopā!
Nākošajā rītā cēlāmies un bijām gatavi pēdējai dienai kopā ar brīnišķīgajiem cilvēkiem nometnē. Šoreiz rīta dievkalpojums notika ārā, citādākā gaisotnē. Ar iedrošinājuma vārdiem dalījās nometnes organizatori un darbinieki. Tie bija kā labi ceļa vārdi pirms braukšanas mājup. Bet ar to vis nometne nebeidzās! Rīta dievkalpojumam sekoja piedzīvojums, kurš dažu dzīvēs noteikti nesa lielas pārmaiņas. Tās bija ūdens kristības. Divi jaunieši bija nolēmuši, ka vēlas slēgt šo derību ar Dievu, tad nu arī šogad mums nometnē tika rīkotas ūdens kristības!
Tālāk jau seko novākšanās, teritorijas sakopšana un viss pārējais, kas pieder pie lietas.. Bet seko arī pats labākais.. prieka asaras par to, kas piedzīvots un arī pa kādai skumjai asarai par to, ka jau jāšķiras un jādodas mājup. Izmainīti jaunieši, kuri sapratuši savus vājos punktus, kur varbūt attiecības ar Dievu nav tik spīdošas un mazliet klibo. Grēku nožēla un drosme jaunai dzīvei. Mīlestība vienam pret otru kā pret jauniem draugiem, kā pret ģimeni. Tik daudz varenas un skaistas lietas pēc 4 kopā pavadītām dienām.
