Pirmo reizi devāmies uz pilsētu, kurā nav mūsu apvienības draudzes. Tas mums lika sākt piedāvāt sadarbību citām draudzēm un slava Dievam par to. Diemžēl visas draudzes atteicās, bet Dievs bija devis vārdu par atvērtām durvīm, tad nu mēs visi centāmies tam ticēt. Tā arī notika! Liels atbalsts no vietējiem. Naktsmājas, ēdiens, reklāma, ziedi – to visu deva vietējie, kurus personīgi iepriekš nepazinām. Dievkalpojumos piedalījās gan vasarsvētku, baptistu, luterāņu un katoļu ticīgie. No piektdienas uz sestdienu pa nakti palika divpadsmit cilvēki, kas ir divtik vairāk kā Stendē. Pirmo reizi likām reklāmu vietējā avīzē. Vakara dievkalpojumā zāle bija pilna kaut arī tā atradās ļoti neizdevīgā vietā. Uz altāra aicinājuma neviens neatsaucās, bet par spīti tam, tomēr valdīja tāda kā uzvaras gaisotne un uz mājām braucām vairāk kā uzvarētāji.