2019. gada pirmā evaņģelizācija aizvadīta! Šoreiz stāstījām par Jēzu un rīkojām dievkalpojumus Aizkrauklē! Kā vienmēr – vēlamies atstāt atskatu par to kā tad viss noritēja. Šoreiz, gatavojoties evaņģelizācijai, sapratām, ka nav vietējo draudžu, kas labprāt gribētu ar mums satikties un veidot šo darbu kopā, tāpēc iesākums nebija tik spīdošs. Likās, ka būs grūti, ja nav vietējo atbalsta un nezinājām kā viss izskatīsies, taču Dievs, protams, zināja. Uz sadarbību piekrita Jaunjelgavas Baptistu draudze, kas ir aptuveni 15 minūšu brauciena attālumā no Aizkraukles. Tikāmies ar šīs draudzes pārstāvjiem nelielā sapulcītē un izrunājām visas detaļas. Sadarbības draudze uzreiz izrādīja interesi, piedāvāja naktsmājas un cita veida atbalstu par ko mēs bijām bezgala priecīgi! Šīs draudzes ēkā norisinājās arī pielūgsmes vakars un tas atkal bija svētīgs un brīnišķīgs laiks visiem tiem, kas bija atbraukuši!
Pēc pirmās nakšņošanas reizes, kad bija pienācis svētdienas rīts, Jaunjelgavas baptistu draudze aicināja mūs piedalīties viņu dievkalpojumā un tā nu mūsu komanda kalpoja gan ar slavēšanu, gan liecībām, gan sludināšanu. Lai arī mēs kalpojām viņiem, arī šī draudze kalpoja mums! Piedzīvojām Dievu un to kā Dieva Gars kustina sirdis un dara tā, kā Viņam labpatīk! Nevis cilvēku noteiktas programmas, bet Dieva Gara vadība – tas ir tas, ko vienmēr vēlamies ieraudzīt un šis rīts bija par lielu stiprinājumu! Pēc tam pusdienojām un devāmies evaņģelizēt. Laikapstākļi gan mūs nelutināja. Lietains, vējains un diezgan auksts! Varbūt šķita, ka liela evaņģelizēšana nesanāks, bet paldies Dievam kaut par dažiem, kurus satikām uz ielas un kuri pat drēgnā laikā bija gatavi uz mirkli apstāties un ieklausīties šajā svarīgajā vēstī. Vairākiem no komandas, pēc pirmajām divām dienām, bija sajūta, ka Aizkraukles iedzīvotāju sirdis ir ļoti nocietinātas un, dažam pat sirdī ienāca skumjas un pārdzīvojumi par to, ka “nekas neesot sanācis.” 
Daži atkal tieši otrādi – priecīgi dalījās ar saviem stāstiem. Bet to sevis nospiešanu jau velns tik grib, lai mēs neatgrieztos uz ielas vēlreiz, lai mēs nestāstītu nevienam par Dievu. Nekas jauns – viņš kā vienmēr grib visu izjaukt un iestāstīt mums, ka neko nevaram, ka nav jēgas un labāk būtu darījuši kaut ko citu. Jā, varbūt cilvēciski mēs neko nevaram, bet kopā ar Jēzu – mēs varam daudz! Nav šaubu – turpinām evaņģelizāciju uz visiem 100! Tā nu beidzot evaņģelizēšanu svētdienā devāmies uz mašīnām, bet mūsu busiņam kaut kas saplīsa sānu durvīm un tās līdz galam vairs nevarēja aiztaisīt. Līdz arī to durvis no ārpus kaut cik aiztaisījām ar savilcēju palīdzību, bet sprauga bija paliela un tā pasažieri nedaudz nosaluši no iekšā nākošā vēja devās uz Jelgavu.
Šoreiz tik lieliski viss izkārtojās, ka varējām uz Aizkraukli aizbraukt arī otrdienas un trešdienas vakaros. Nebijām daudz, kādi 5-6 cilvēki katrā vakarā, bet, ziniet, tas bija to vērts! Tieši tur arī dažs no mums saņēma pretstata sajūtu iepriekš pieminētajai svētdienai, kad likās, ka nekas nebija. Šoreiz cilvēki vairāk ieklausījās, vairāk sarunas iznāca, vairāk drosmes, vairāk prieka, vairāk spēka! Dievs pašķīra pilnīgi jaunu skatu uz evaņģelizēšanu. Viņš deva varenu izlauzienu šajā jomā! Piektdien vakarā jau atkal bijām Aizkrauklē un atkal izgājām ielās. Šoreiz mazāku brīdi kā citreiz, jo laiks ārā tiešām nelutināja (uz kādām 20 minūtēm visā pilsētā pazuda elektrība), bet lai nu kā, devāmies uz naktsmājām Jaunjelgavā un gaidījām evaņģelizācijas pēdējo dienu!
No rīta kristiešu starpā slavējām Dievu un garīgi gatavojāmies vakara dievkalpojumam. Pēc tam gājām ielās un daži no mums devās uz Skrīveru Sociālās aprūpes namu, kur ciemojāmies pie vecajiem ļaudīm. Šādu izbraucienu pirmo reizi īstenojām Vaiņodē un tagad ar prieku meklējam šādas un līdzīgas iestādes katrā pilsētā, kur esam! Šoreiz bija kaut kā īpaši mīļi.. it kā aizbraucām ar vienkāršu koncertiņu – viena ģitāra un trīs balsis, bet viņi to tik ļoti novērtēja! Pastāstījām par Jēzu, pastāstījām liecības par to, kā Dievs mūs vedis pie Sevis un jauki aprunājāmies ar iemītniekiem! Esam laimīgi par šo iespēju tur paviesoties! Pēc tam taisnā ceļā devāmies uz vakara dievkalpojumu. Šoreiz likās, ka tiešām uzrunāti ir ļoti daudz cilvēki, jo kopā Aizkrauklē bijām 6 dienas. Loģiski būtu, ja uz dievkalpojumu ierastos daudz cilvēki, protams, jo īpaši tie, kas nepazīst Jēzu. Un tā nu mūsu gaidas rezultējās ar pāris atnākušiem cilvēkiem, kas līdz dievkalpojuma beigām diemžēl nepalika un dzīvi Jēzum neatdeva. It kā liekas – galīgi švaki, bet īstenībā kauns tā teikt! Dievs mūs svētīja, Dievs mūs sargāja, Viņš ļāva mums uzrunāt tik daudz cilvēkus, Viņš atkausēja tik daudz sirdis, Viņš deva gudrību kā atbildēt uz tik daudz jautājumiem un mēs teiksim, ka bija švaki? Nē! Tā tas nebūs! Katra iespēja sludināt par Jēzu – tā ir uzvara! Katra iesētā sēkla – tā ir uzvara! Un katrs mūsu personīgais piedzīvojums ar Dievu, ko saņemam, kad kalpojam Viņam ar citiem IR VĒL komandas biedriem – tā ir uzvara!
Iepriekš sacījām, ka Jaunjelgavas baptistu draudzes dievkalpojumā varējām baudīt svētību, un pēc sarunas ar šīs draudzes mācītāju – arī mēs varējām būt par svētību viņiem, kalpojot ar slavēšanu, vārdu un aizlūgšanām. Dievs savus bērnus sūta tur, kur Viņam vajag. Viņš to dara īstajā laikā un īstajā brīdī. Uzrunāt neticīgos vai stiprināt kristiešus, bet vienmēr parāda, ka tam visam ir bijusi nozīme. Kaut sākumā likās, ka tik žēl, ka nav neviena draudze tieši Aizkrauklē, kas ar mums sadarbotos, tad tagad varam uz to atskatīties ar prieku, jo varējām iepazīt šo brīnišķīgo Jaunjelgavas draudzi un būt viens otram par svētību!
Jā, šajā reizē nebija lielākais dalībnieku apmeklējums, kas izies ielās un nebija arī lielākais dievkalpojumu apmeklējums. Nebija perfekti laikapstākļi un nebija tā, ka viss noritētu bez nevienas aizķeršanās. Bet bija Viens, kas vienmēr ir ar mums! Bija Viens, kas mūs svētīja un bija Viens, kas nelika palikt mums kaunā. Ar mums bija Kungu Kungs un Ķēniņu Ķēninš! Mēs esam pateicīgi Dievam par visu! Viņš ir mūsu Uzticamais Aicinātājs un Viņš ir arī Uzticamais Darītājs! Ar šādu attieksmi gaidīsim mūsu nākamo evaņģelizāciju, kas norisināsies maija beigās – Ādažos!