Atskats uz Pāvilostu

Noslēgusies ilgi gaidītā evaņģelizācija Pāvilostā. Jau vienpadsmitā pilsēta, kur Dievs deva iespēju būt un kalpot! Mēnesi pirms evaņģelizācijas sākuma aprīlī daļa no komandas devās uz Pāvilostu tikties ar vietējo draudžu pārstāvjiem. Pie gara, gara galda sasēdušās trīs paaudzes – jaunieši, vidēja vecuma pieaugušie un sirmgalvji, kopīgi plānoja un lūdza par evaņģelizāciju Pāvilostā. Sagaidīšana bija patiešām jauka un vietējie bija ļoti pretimnākoši un mīlestības pilni cilvēki. Ne tikai jauki uzņēma, bet arī pavadīja mūs mājup izrādot vietējo baznīcu un sarīkojot pat nelielu ekskursiju pa Sakas ciematiņu. Mājās devāmies ar lielu prieku un ar gaidām par nākamajām reizēm, kad būsim Pāvilostā.

Pienāca 5.maijs, kad devāmies uz šo pilsētu atkal. Šoreiz jau kuplākā skaitā (patiesībā, ļoti kuplākā) Tas bija brīnums, kad ieradāmies Pāvilostā ar 4 vieglajiem auto un 1 busiņu. Pats labākais, visi transporti bija pilni, nevis pustukši. Dievs piepulcināja mums cilvēkus, kuri pirmo reizi iesaistījās IR VĒL evaņģelizācijas darbā un tas priekš mums bija brīnums. Ja parasti apmēram jau bija zināms, kurš varētu braukt, kurš ne, tad šoreiz Dievs mūs vienkārši pārsteidza liekot sirdīs vēlmi iesaistīties pat tādiem cilvēkiem, kurus iepriekš nepazinām, bet tagad varam saukt par saviem draugiem un īstiem Dieva darba biedriem! 5. maijā, kad ieradāmies, pulcējamies Sakas ciematiņā, kur daži no komandas dalījās ar savām liecībām vai iedrošinājumiem par to kā uz ielām ir gājis iepriekš vai par to, ko Dievs ir licis sirdī, lai uzrunātu pārējos. Kopīgi arī lūdzām un kopumā šis rīts bija kā ekipēšanās iziešanai uz ielām. Stiprināti, iedrošināti, pārliecināti un Dieva spēkā tērpti izgājām ielās. Cilvēku uz ielām nebija pārāk daudz, bet katrs atrada vietu, kur stāstīt par Jēzu. Cits evaņģelizēja pie jūras, cits vietējā veikaliņā, vēl kāds ejot un klaudzinot pie Pāvilostas iedzīvotāju mājām. Pēc aptuveni 2 stundu garā, bet ļoti svētīgā darba, visi pulcējās Sakas baptistu draudzē, kur IR VĒL slavēšanas komanda mūs vadīja pielūgsmē. Pirmoreiz šāds pielūgsmes vakars mums notika Liepājā pēc kuras nolēmām ko līdzīgu rīkot arī Pāvilostā. Un jāatzīst, ka vakars bija ļoti īpašs. Slava burtiski plūda gan no priekšā stāvošo, gan zālē esošo slavētāju lūpām. Bija jūtama vienotība un Dieva Gara klātbūtne. Iesākumā vienkārši slavējām Kungu, pēc tam Marks mums atgādināja to, kas rakstīts Apustuļu darbu 4.nodaļā (tieši šī nodaļa bija tā ar kuru Dievs uzrunāja Marku, uzsākot šo darbu Pāvilostā un uz kuru balstījās šī evaņģelizācija)  un  pielūgsmes vakara izskaņā vienkārši veltījām laiku, lai lūgtu viens par otru! Vakaru turpinājām sadraudzībā pie garšīgām vakariņām un sarunām par skaisto dienu. Daži devās mājup, bet lielākā daļa palika Pāvilostā pa nakti, lai svētdienā dotos uz vietējo draudzi un turpinātu izplatīt Jēzus vārdu Pāvilostas ļaudīm. 5. un 6. maiju kopumā mēs raksturojām tā: Absolūti piesātinātas pirmās divas dienas IR VĒL Pāvilostā! Piedzīvotas cīņas, izsmiekli, naids, kā arī sirsnība, mīlestība, spēks, un pats Jēzus Kristus! Slava Dievam par Ir Vēl Kristus armijniekiem, kas šoreiz sapulcējās kopā no Rīgas, Jelgavas, Dobeles, Pitraga, Aizputes, Valgundes, Straupes, Lielvārdes. Vareni!
Drīz vien jau pienāca 11. maijs, kad atkal vareni kuplā pulkā devāmies uz Pāvilostu, par kuru sirdis lūdza un domāja jau visu nedēļu. Ieradāmies vakarpusē un aši devāmies ielās, lai paspētu uzrunāt kādu cilvēku. Atkal šķita, ka cilvēku uz ielām nav tik daudz kā gribētos, bet Dievs vienalga atrada veidus kā aizsniegt cilvēkus. Nu, piemēram, divas mūsu meitenes tika pie piemājas dobītes ravēšanas, laistīšanas un jaunu ziedu stādīšanas. Darot darbiņu bija labas sarunas ar mājas īpašnieci, kura pati bija mazliet šokēta par notiekošo un meiteņu pēkšņo uzrašanos, kad steidzami šis darbiņš bija jāpadara, bet palīdzīgu roku nebija, kur meklēt. Tā nu katrs savos stāstos dalījāmies pie gardi klātā vakariņu galda un tālāk devāmies uz naktsmājām. Sadalījāmies pa 5 vietām. Katrā mūs uzņēma kāds no vietējiem  par ko viņiem milzīgs paldies. Tik rūpju pilnus cilvēkus ar tik skaistām sirdīm nenākas sastapt katru dienu. Mēs patiešām tikām lutināti. Sakārtotas guļas vietas, sirsnīgas sarunas, kopīgas lūgšanas un garšīgas brokastis, kas klātas galdā, lai mēs būtu gatavi mūsu noslēdzošajai dienai Pāvilostā. Par visu padomāts līdz pēdējam sīkumam. Slava Jēzum, ka satikām ikvienu no šiem cilvēkiem, kuri mūs uzņēma un varējām iepazīties ar šiem cilvēkiem tuvāk.
12. maijs klāt. Rīta dievkalpojumā arī šoreiz ar vārdu dalījās Marta, Alvis un Marks. Svētīgs laiks kopā pirms došanās uz ielām. Jau no rīta mums pievienojās cilvēki gan no Aizputes, gan Dobeles, gan arī citām pilsētām. Ielās izgāja līdz šim lielākais cilvēku skaits kāds bijis kādā no IR VĒL  evaņģelizācijām. Ejot pa ielu un ik pa laikam satiekot kādu “mūsējo”, bija sajūta, ka esam ieņēmuši visu Pāvilostu! Bet par to prieks! Jo vairāk cilvēki izejam, jo vairāk vietējie uzzina par Jēzu. Vakara dievkalpojumam tuvojoties, zāle sāka piepildīties un kopumā bija ieradušies diezgan daudz cilvēku, taču jāsaka atklāti  – vislielākā daļa no tiem bija tuvumā esošo draudžu pārstāvji, tātad kristieši. Neslēpsim savu neizpratni par to, kāpēc tā.. Šķiet, tik daudzus uzrunājām un bija tik labas sarunas, bet sanākušie – kristieši. Kur ir tie cilvēki, kuriem vajadzīga glābšana? Kāpēc viņi nav šeit? Dievs, kāpēc tā? Jautājumu daudz. Bet Dievs kaut kā nomierina un dod mieru. Viņš jau no paša sākuma bija licis sirdī domu par to, ka Pāvilosta būs vieta, kur vairāk būs runa par draudzi.. par to, ka mēs kaut ko iesākam, bet nododam to draudzei, lai tā turpina izplatīt savai pilsētai saldo smaržu, skaisto vēsti par Jēzu. Un pēc vakara dievkalpojuma patiešām bija sajūta, ka tā arī būs. Mēs ticam, ka uz vakara dievkalpojumu atnākušie kristieši tika iedrošināti un uzrunāti turpināt šo darbu. Mēs nenožēlojam ne mirkli ko pavadījām Pāvilostā. Tieši otrādi – Slava un pateicība Dievam par šo iespēju! Iedomājoties, cik daudzi dzirdēja par Jēzu uz ielām no tā kuplā pulka, kas vairākas reizes devās liecināt par Viņu, paliek laba pārliecība, ka šī iesētā sēkla vienu dienu nesīs varenus augļus. Priekš Pāvilostas Dievam patiešām IR VĒL, un mēs ceram ieraudzīt kā pēc kāda laika draudzēm pievienosies izglābtie, draudzes iedegsies par saviem pilsētas cilvēkiem un notiks brīnumainas lietas!
Paldies visiem, kas seko līdzi tam, ko darām un paldies ik vienam kas atbalsta visdažādākajos veidos. Mēs esam svētīti caur jūsu lūgšanām un jūsu atbalstu. Un tik ilgi kamēr Dievs mūs sūta, mēs neplānojam apstāties. Viņš mums licis sirdī nākamo vietu, kur doties. Šoreiz ārpus Kurzemes, kur noritēja pēdējās 3 evaņģelizācijas. Ja Dievs vēlēs, rudenī ap septembra beigām dosimies dalīties priekā par Glābēju Jēzu  ar Cēsu iedzīvotājiem! Lai slava Dievam par visu, ko Viņš dara!