Atskats uz Liepāju

Liepāja! Ar ko lai sāk? Laikam ar to, ka Dievs patiešām māk darīt interesanti. Pēc mazās Gaviezes nokļūstam līdz šim lielākajā pilsētā, kur esam rīkojuši evaņģelizāciju. No vienas puses – Slava Dievam! Nu tik būs ko darīt! No otras  – uztraukums un liels jautājums: Kā tas būs? Jāsaka paldies Dievam, ka nenobijāmies un nolēmām uzticēties Dievam. Un Dievs sāka strādāt. Diezgan loģiski – brīdī, kad mēs pieņemam lēmumu paļauties uz Viņu, viss var sākties!

Latvijas lūgšanu tīkls februārī devās uz Liepāju, kur notika lūgšanu dievkalpojums. Tā nu sanāca, ka braucām uz šo dievkalpojumu un pēc tā palikām Liepājas “Prieka vēsts” draudzē, lai noturētu sapulci ar Liepājas draudžu mācītājiem, kuri bija izrādījuši interesi piedalīties evaņģelizācijā. Jāpiebilst, ka pirmo reizi IR VĒL evaņģelizācijā iesaistījās vairākas draudzes, nevis tikai viena vai divas, turklāt, pirmo reizi notika sapulce ar draudžu pārstāvjiem. Protams, bijām mazliet uztraukti. Marks vadīja šo sapulci, bet līdzi bija arī citi jaunieši, kuri sekoja līdzi tam, lai Marks patiešām izstāstītu visu. Jāteic, ka viņam sanāca labi un mācītājiem viss bija skaidrs. Un bija ne tikai skaidrība, bet arī vēlme iesaistīties, kas priecēja visvairāk.      Dažas nedēļas vēlāk, vairāki jaunieši devās uz Liepāju, lai izietu ielās stāstīt cilvēkiem par Jēzu. Aizbraucām sestdienā. Vairāki izgāja ielās, bet daži no IR VĒL slavēšanas grupas palika draudzē “Imanuels”. Tur notika pirmais mēģinājums jaunizveidotajai slavēšanas grupai, kurā apvienojās divas draudzes un slavēšana notika gan latviešu, gan krievu valodā. Tas arī bija jauns izaicinājums, jo mēģinājumiem laika daudz nebija un pirmo reizi notika šāda veida apvienošanās. Tajā pašā vakarā šajā draudzē bijām sanākuši visi, jo “Imanuels” slavētāji mūs vadīja pielūgsmē. Tas bija vakars, kur lūdzām par Dieva darbu Liepājā, kā arī slavējām Dievu ar slavas dziesmām. Pēc tam jau visi devāmies uz naktsmājām, kuras paldies Dievam jau atkal mums nodrošināja vietējie. Meitenes nakšņoja kādā dzīvoklī netālu no jūras, taču puiši – Tadaiķu Vasarsvētku draudzē. Nākošajā rītā visi devāmies uz Liepājas Vasarsvētku draudzi, kur piedalījāmies viņu dievkalpojumā. Tajā ar Dieva vārdu dalījās Marta un jāteic paldies Dievam, ka Viņš liek sirdīs lietas ar kurām dalīties un lieto cilvēkus, lai šīs svarīgās lietas dzirdētu un praktizētu arī citi. Pēc dievkalpojuma pavadījām laiku kopīgās pusdienās un tad jau devāmies pie Liepājas latviešu biedrības nama, kas tajā svētdienā bija mūsu pulcēšanās vieta, lai izietu ielās. Brīnišķīgs laiks uz ielām, katram ar saviem piedzīvojumiem. Braucām mājās ar lielu vēlmi jau drīzumā atgriezties atkal Liepājā. Dievs patiešām šo pilsētu ielika mūsu sirdīs. Un šeit sākas labākā daļa – mēs devāmies projām, bet Liepājā evaņģelizācijā turpinājās pilnā sparā. Līdz evaņģelizācijas dievkalpojumam, kas notika 17. martā, bija atlikusi nedēļa un katru dienu kāda draudze bija uzņēmusies sapulcināt kopā liepājniekus iešanai uz ielām, un vakarā rīkot lūgšanas par Liepāju un šo darbu, kas tur tika darīts. Tad nu pirmdien bāzes vieta bija draudze “Dieva mājas”, otrdien Liepājas Vasarsvētku draudze, trešdien “Prieka vēsts”, ceturtdien Vasarsvētku draudze “Golgāta” un piektdien Liepājas baptistu draudze “Evaņģēlija gaisma”. Jūs domājat, ka mums bija viegli būt tajā laikā Jelgavā vai Rīgā, kamēr Liepājā draudzes apvienojas šim vienam mērķim? Savā ziņā varētu teikt, ka viegli, jo bija patīkami apzināties, ka ne tikai mums sirdīs šis vis deg, bet ari pašiem liepājniekiem. Taču no otras puses, protams, mums gribējās būt tur ar viņiem kopā un redzēt, cik varens spēks tas ir, kad draudzes kopā lūdz un iestājas par savu pilsētu. Bijām plānojuši braukt uz Liepāju piektdienā, taču pēkšņi daži jaunieši izrādīja interesi uz Liepāju doties jau ceturtdien. Šāda vēlme bija vairākiem, bet reāla iespēja aizbraukt – četriem. Tad nu devāmies! Tas bija vakars, kad uz ielām izgāja no “Golgātas” draudzes. Pievienojāmies viņiem gan uz ielām, gan uz vakara lūgšanām, kas mūs patīkami pārsteidza. Balsis pacēlās lūgšanās un bija jūtama vienotība! Dievs šajā vakarā mūs ļoti iepriecināja un stiprināja. Nākamajā dienā  – piektdienā – atbrauca pārējie. Šoreiz nakšņotāji bija vairāk par divdesmit un tas patiesi ir liels skaitlis, turklāt, pievienojās arī tādi cilvēki, kas pirmo reizi iesaistījās IR VĒL evaņģelizācijā, esot ar mums klātienē. Īsāk sakot – redzēt to atsaucību bija brīnišķīgi! Daži no mums piektdienā pievienojās “Evaņģēlija gaismai”, kas atrodas Karostā, bet daži izgāja uz ielām no Liepājas centra. Un atkal – svētīts un brīnišķīgs vakars! Naktī uz sestdienu meitenes varēja nakšņot kādā no Liepājas viesu namiem, taču puiši – dzīvoklī. Par visu bija padomāts. Un ne mēs paši, bet vietējie mūs apgādāja ar tik brīnišķīgām iespējām nakšņot Liepājā un to darīt brīnišķīgos apstākļos.  Un nu pēc vairāku mēnešu lūgšanām, pēc vairākām pavadītām dienām Liepājā un iziešanas ielās nedēļas garumā, pienāca sestdiena, kurā kā ierasts bija divi dievkalpojumi. Pirmajā dievkalpojumā slavēšanā mūs vadīja IR VĒL slavēšanas grupa un ar to, ko Dievs bija ielicis sirdī, dalījās Marks, Marta un Alvis. Akcents tika likts uz lūgšanām un pielūgsmi. Pēc tam vēl reizi izgājām ielās un gatavojāmies vakara dievkalpojumam. Starp citu, šis dievkalpojums atkal lieliski mācīja uzticēties Dievam, jo mēs bijām noīrējuši Liepājas latviešu biedrības nama lielo zāli. Mums nebija garantija, ka atnāks kaut viens uzaicinātais, bet mums bija ticība, ka Dievs grib mainīt cilvēku sirdis un dzīves. Tad nu uz šo dievkalpojumu tiešām bija atnākuši vairāki cilvēki, kurus kādi no mums bija sastapuši uz ielas. Otru daļu sastādīja kristieši, kas bija klāt, lūdza par šiem cilvēkiem un arī paši baudīja,  ko Debestēvs sagatavojis. Slavēšanā mūs vadīja iepriekš pieminētā apvienotā slavēšanas grupa. Slavējām Dievu gan latviešu, gan krievu valodā un arī Dieva vārds, ar kuru dalījās Marks, tika tulkots uz krievu valodu. Jā, arī tas notika pirmo reizi. Līdz šim, dievkalpojumi tika aizvadīti tikai latviešu valodā. Altāra aicinājumā atsaucās vairāki cilvēki, kas bija nolēmuši savas dzīves atdot Jēzum. Tas, protams, bija mirklis, kura dēļ mēs zinājām, ka ir vērts iet un liecināt nevis sēdēt mājās un klusēt. Mēs esam pārliecināti, ka Dievs jau tagad strādā pie tiem cilvēkiem, kuri varbūt neatnāca uz šo dievkalpojumu, bet dzirdēja uz ielas par Jēzu, vai arī pie tiem, kuri atnāca, bet nobijās un neiznāca priekšā. Paldies Dievam, ka tā sēkla, kura Liepājā ir iesēta – tā nepazudīs. Bet  redzēt, ka kāds iznāca priekšā un aicināja Jēzu savā sirdī un zināt, ka Debesīs tajā brīdī ir lieli svētki – tas ir vareni! Tie ir svētki arī mums! Tas ir brīdis, kad cilvēks no nāves ieiet dzīvībā – vai var būt vēl skaistāk?

Tas Kungs ir patiešām Varens! Tik daudz ko Viņš mums deva piedzīvot pirmo reizi un tajā visā Viņš bija klāt ik mirkli. Tik daudzas sirdis Viņš atvēra un uzrunāja caur šo visu. Tik daudz Viņš mūs svētīja. Tik ļoti Viņš mūs mīl!!! Tā bija privilēģija kalpot Liepājai un iepazīt šajā pilsētā tik daudz jaukus cilvēkus. Liepājnieki mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi un par to viņiem liels paldies. Paldies par naktsmājām, par ēdienu, par iedrošinājumu taisīšanu, par kopīgo slavēšanu, par finansiālu un tehnisku atbalstu, par garīgu atbalstu, par to, ka viņi izgāja uz ielām un visbeidzot par to, ka liepājnieki bija un, ticam, ka vēljoprojām ir iedegušies par savu pilsētu! Paldies Jēzum, ka Viņš klauvē pie cilvēku sirdīm un paldies Viņam, ka mēs varējām būt kaut maza daļa no tā, ko Viņš dara Liepājā! Mēs nevarējām aizsniegt visus Liepājas iedzīvotājus, bet mēs varējām aizsniegt kādu daļiņu. Tad nu lai Dieva darbs šajā pilsētā iet plašumā un lai ik viens Liepājā dzird un, vēl vairāk, – apliecina, ka Jēzus Kristus ir Kungs!