Atskats uz Gaviezi

Ciematiņš ar 200 iedzīvotājiem un nosaukumu, kuru daudzi no mums iepriekš pat nebija dzirdējuši. Gavieze – mazs ciemats lieliem Dieva darbiem. Gribētos teikt, ka tā bija vieta, kur no jauna saprast, cik svarīgi ir paļauties uz Dievu visās lietās un iet to ceļu, ko Viņš ir licis iet, nevis to ceļu pa kuru iet esam pieraduši. Gaviezē Dievs mums parādīja, ka ne vienmēr viss notiks tā kā mums tas šķiet normāli. Šeit lietas notika citādāk. Šobrīd būtu īstā vieta pieminēt, ka parasti mēs gājām uz ielām un stāstījām cilvēkiem par Jēzu un aicinājām uz evaņģelizācijas dievkalpojumu. Bet kā jūs domājat satikt uz ielām cilvēkus ciematā, kurā dzīvo 200 cilvēki un ir tikai dažas dzīvokļu mājas? Bija skaidrs – Dievs mūs sūta uz dzīvokļiem. Zvanīsim, klauvēsim un tad jau skatīsimies vai kāds atvērs durvis sarunai. Mēs melotu, ja teiktu, ka par to bijām stāvā sajūsmā. Protams, daži bez ierunām bija gatavi to darīt, bet citi bija nobijušies un pat nolēmuši, ka nekur neies, kaut arī jau sēdēja mašīnā un mēroja tālo ceļu uz Gaviezi divu ar pus stundu garumā. Nevarēja jau zināt – kā būs, kas Tev atvērs durvis un vai vispār atvērs. Kā iesākt, ko teikt, ko neteikt. Daudz jautājumi. Vēlāk sapratām –  Dievs redzēja visus šos jautājumus un jau sen par to visu bija parūpējies.
Pirmajā reizē, kad daži bija aizbraukuši uz Gaviezes Vasarsvētku draudzīti, kas sastāv vien no dažiem cilvēkiem, iepazinām vietējos šīs draudzes cilvēkus un jau pirmajā reizē, kad gājām pie cilvēkiem uz dzīvokļiem, mums pievienojās gaviezieši un pat divi liepājnieki. Slava Dievam par viņiem, jo tas paņēma prom lielu daļu nedrošības. Sadalījāmies pa komandām un gājām uz dzīvokļiem ar vismaz vienu vietējo katrā komandā. Tas viss izvērtās tik labi un Dievs deva vārdus ko runāt un vairs nebija jāuztraucas par to, kas atvērs durvis vai par to, ko teikt. Aizmirsās visi iepriekš neskaidrie jautājumi un sākām vērot, ko Dievs dara. Piemēram,  citus pat ieaicināja ciemos un sarunas izvērtās stundu garas. Un mēs lūdzām – lai šis nav par daudzumu, bet lai tas ir par kvalitāti. Par īpašu laiku ar katru, kurš ir gatavs ar mums runāt. Mūsu mērķis nebija skriet no dzīvokļa uz dzīvokli. Mēs gājām ar mīlestību un rūpēm pret katru Gaviezes iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka bija iespēja būt arī citā, vēl mazākā ciematiņā, netālu no Gaviezes, kur arī bija fantastisks evaņģelizācijas laiks.
Arī šoreiz palikām pa nakti no piektdienas uz sestdienu un arī šoreiz Dievs bija pilnībā parūpējies par naktsmājām. Puiši varēja nakšņot kultūras namā, kur arī notika sestdienas dievkalpojumi. Paši brīnījāmies par Kultūras nama vadītāju piekrišanu un atvērtajām sirdīm. Meitenes Dievs īpaši lutināja. Tadaiķu Vasarsvētku draudze, kas atrodas netālu no Gaviezes un  par kuras eksistenci meitenēm pat nebija ne jausmas, uzņēma viņas kā pieczvaigžņu viesnīcā. Sestdienas rītā visi bija gatavi dievkalpojumiem un Dieva darbiem!
Kā jau minējām, šoreiz daudz kas notika citādāk. Arī rīta dievkalpojums. Iesākās ar vietējo iesaistīšanos slavēšanā un šoreiz ar 4 dažādām uzrunām. Un atkal – viss salikts kopā tā, ka zini, ka tas bija Dievs, kas vadīja. Vakara dievkalpojumā bija prieks redzēt kā piepildījās Gaviezes Kultūras nams. Atbraukuši gan apkaimes iedzīvotāji, gan cilvēki no vietējās draudzes, gan arī tie, kurus uzrunājām pie viņu dzīvokļu durvīm. Slava Dievam, ka viņš uzrunāja cilvēku sirdis un ka bija cilvēki, kas bija gatavi iepazīt Jēzu tuvāk un atdot Viņam savu dzīvi. Pateicība par to, ka Dievs dziedināja cilvēkus un visu to vietu piepildīja ar prieku, lai svinētu uzvaru. Uzvaru par sākotnējām bailēm, par uztraukumu, par izjauktajiem velna darbiem cilvēku dzīvēs, par katru, kurš dzirdēja par Jēzu, par katru asaru, kas tika izlieta. Paldies Jēzum par iespēju būt Gaviezē. Paldies par gavieziešiem, kas parūpējās par telpām, par ēdienu, par to foršo sajūtu, ka esam gaidīti. Paldies, ka Viņš ļāva iepazīt šos brīnišķīgos un viesmīlīgos cilvēkus Gaviezē, Tadaiķos un apkaimē. Paldies Viņam par visu, ko iemācījāmies un sapratām, un piedzīvojām. Paldies, ka Viņam rūp arī šie 200 iedzīvotāji un, ka neviena vieta nav par mazu, lai parādītos Viņa svētība un Viņa varenie darbi. Gaviezes evaņģelizācija ir noslēgusies un patiesībā ir ļoti grūti to visu aprakstīt vārdos. Bet skaidrs ir viens – mūsu sirdīs ir ierakstīta liela pateicība Dievam un paliekam ar skaidru apziņu, ka Dievam priekš viņiem ir vēl daudz lielas lietas priekšā.
Galerija apskatāma šeit ⇐